PIE DIEVA LABĀS ROKAS



Pārdomas par Jēzus Kristus debesbraukšanu





Jēzus Kristus ir debesīs pie Dieva labās rokas. Dieva labā roka simbolizē Viņa spēku. Psalmi atkārtoti runā par Dieva labo roku kas ir spēcīga, radīt, uzturēt un svētīt. Simt - desmitais Psalms ir viena no visbiežāk Jaunā Derībā citētām Vecās Derības rakstu vietām. Tur lasām: “Tā Kunga vārds manam Kungam, Sēdies pie manas labās rokas, tiekams es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām.” (Psalms 110:1) Šos Psalmista vārdus atrodam debesbraukšanas aprakstā Apustuļu Darbos kuri ir apustuļa Lūkasa sarakstīti, tāpat kā Lūkas evaņģēlijs.
Jēzus debesbraukšana, kas notiek 40. dienas pēc Lieldienām, pēc Viņa augšāmcelšanās, ir svarīga mūsu sapratnei par to kas Viņš ir un Viņa vietu mūsu dzīvēs. Šogad 40. dienas pēc Lieldienām ir Ceturtdien, 26. maijā tā ir debesbraukšanas diena. Šī diena ieņem daudz mazāku vietu parastās draudzes dzīvē kā Ziemsvētki, Lielā piektdiena, Lieldienas, pat Vasarsvētki. Bet visu šo pārējo dienu nozīme nebūtu saprotama bez Jēzus Kristus debesbraukšanas.
Jēzus Kristus piedzima un uzauga lai mācītu, dziedinātu un darīt brīnumus. Viņš bija 30. gadus vecs kad Viņu apcietināja, tiesāja un krusta sita. Viņš mira pie krusta Golgātas kalnā un tiek guldīts kapā. Bet Jēzus nepalika kapā trešā dienā Viņš augšāmcēlās, jaunā, apskaidrotā miesā. Šajā apskaidrotā miesā Viņš parādījās 40. dienas saviem mācekļiem. Miesa, kas Kristum piederēja pēc augšāmcelšanās, bija garīga, par dabīgā, miesa. Tajā Viņš spēja pēkšņi parādīties augšistabā saviem mācekļiem aiz slēgtām durvīm un tik pat pēkšņi atkal no viņiem pazust. Pēc 40. dienām Viņš uzbrauca debesīs. Patiesi šī Jēzus Kristus šķiršanās no mācekļiem nebija pamata būtība citādāka kā citās reizes kad Viņš pēc augšāmcelšanās no tiem nozuda. Šoreiz starpība bija ka debess mākonis Viņu apēnoja kā liecība ka šī ir beidzamā reize kad tie Viņu šādā veidā, Viņa apskaidrotā miesā, redzēs.
Laikam beidzoties Jēzus Krists nāks atkal. Tā to lasām Apustuļu darba aprakstā par debesbraukšanu. Eņģeļi liecina mācekļiem kuri stāv skatīdamies uz debesīm: “Galilieši, ko jūs stāvat skatīdamies uz debesīm. Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesis aizejam. (Apustuļu darbi 1:11). Tiem, kuri tic ka vienīgā realitāte ir fiziskā pasaule, tas kas redzams un taustam, dzirdams un smaržojams, ka vienīgā realitāte ir tā ko mūsu fiziskās maņās var aptvert, tiem liecība par Jēzus Debesbraukšanu liekas tīras pasakas. Bet mēs, kā kristieši, zinām ka pasaules telpa tika radīta no Dieva. Viņš stāv pāri laikam un telpai. Vēl-vairāk, mēs ticam ka Dievs, kurš visu radījis, ieskaitot mūs cilvēkus, ir sevi mums atklājis Jēzū Kristū. Dievs, Radītājs, ir atklājies savas radības kronim, cilvēkam, par kuru vienīgi ir sacīts ka tas radīts pēc Deva tēla un līdzības. Radītājs ir atklājies mums mīlestībā un žēlastībā, Jēzū Kristū. Bībele liecina mums ka mēs esam vairāk kā miesa un asinis, vairāk ka pišļi un putekļi, ka mūsos ir Dieva dzīvības Gars.
Jēzus Kristus debesbraukšana ir saikne kas savieno mūžīgo Kristu ar zemisko Jēzu, apvienodama šai notikumā, Viņa piedzimšanu, augšāmcelšanos un Svēta Gara nākšanu. Jēzus Kristu debesbraukšana ir neatvietojama un ļoti svarīga daļa no mūsu ticības apliecības kā kristiešiem. Jēzus Kristus debesbraukšana liek mums apzināties ka Viņš, caur Svēto Garu ir vienmēr pie mums . Viņš ir draudzes galva un tā ir Viņa miesa, pilnība kas visu visur piepilda.
Mācekļi pie Kristus debesbraukšanas vēl vēlējas skatīties atpakaļ uz laiku kad Dievs atklājas tikai vienai tautai, Jūdu tautai. Jēzus liek tiem skatīties uz priekšu, kad Dievs tiks Viņā atklāts visām tautām. Mateja evaņģēlijā aprakstā par debesbraukšanu ir Jēzus klasiskie vārdi: “Man ir dota visa vara, debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un dariet par mācekļiem visas tautas. Tas kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Tās mācīdami turēt visu ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi Es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja ev. 28:18-20) Vārdiem “Līdz pasaules galam” ir divas nozīmes. Tie nozīme, līdz tālākai vietai pasaulē un tie arī nozīmē, līdz laika noslēgumam. līdz laika beigām.
Mēs, kā ļaudis kuri ticam Jēzus Kristus augšāmcelšanai un Viņa debesbraukšanai, griežamies pie Kristus lūgšanā ar visām mūsu vajadzībām par draudzi un pasauli. Viņa debesbraukšana mums liecina ka Kristus nav tālu no neviena no mums. Vēl vairāk, zinām ka Dievam rūp katra mūsu vajadzība, katra cilvēku vajadzība, gan garīga, gan fiziska. Dēls pie Tēva labas rokas nes krusta rētas. Mēs lūgšanā nākam pie Viņa un zinām ka Kristus var un vēlas mums palīdzēt. Jēzus Kristus ir Dievs ! Tā apustulis Pāvils sludina Atēniešiem: “Viņš nav tālu nevienam no mums. Jo Viņā mēs dzīvojam un rosamies un esam.” (Apustuļu darbi 17:27-28)
Kristus Debesbraukšana pilda mūs, Viņa draudzi, ar spēku no augšienes. Atkal un atkal aprakstos par Kristus Debesbraukšanu dzirdam vārdu, spēks. Spēks kas mums ir kā Jēzus Kristus sekotājiem nav mūsu pašu spēks, bet nāk no Dieva. Šis Dieva spēks ir Kristus mums dots caur Svēto Garu. Tas mums pieder tādēļ ka Svētais Gars ir nācis mājot mūsos un piepilda mūsu dzīves. Šis spēks ir mīlestības spēks! Tas ir spēks, ne noteikt, bet kalpot, ne pavēlēt, bet paklausīt, ne iznīcināt, bet piedot. Ar vārdu sakot, tas nav cilvēcisks, bet dievišķs spēks. Debesīs, kur Kristus ir pie Dieva labās rokas, ir vietas tikai tiem kuri tic Viņam kā Glābējam un kalpo Viņam kā Kungam. Šie ļaudis ir pildīti ar Garu no augšienes, ar Svētā Gara spēku. Šie ļaudis tiek izsūtīti, ar lūgšanu uz lūpam, par visu pasauli. Viņi tiek sūtīti līdz pat pasaules galam, līdz laika beigām, apliecināt visai pasaulei, visām tautām un visiem ļaudīm, Kristus mūžīgo valdīšanu. Jēzus Kristus, kurš ir nosēdies pie Dieva labās rokas, no turienes nāks atkal lai nodibinātu Dieva mūžīgo miera, mīlestības un taisnības valstību.

Mācītājs Dr. Uldis Ukstiņš, ALBA priekšsēdētājs